Šobrīd vienīgās valstis pasaulē, kurās ekonomikas lejupslīdes rezultātā, siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmeši ir faktiski samazinājušies kopš 1990. gada, ir Latvija un pārējās Centrālās un Austrumeiropas valstis. Šī iemesla dēļ tās neuztver klimata pārmaiņas kā vides vai politikas prioritāti kaut gan piedalās Kioto protokola saistību izpildē.

Latvijai, kā ES dalībvalstij, atbilstoši ES nostājai, kopējās SEG emisijas jāsamazina par 8 %, salīdzinot ar 1990. gadu. Visvairāk SEG emisiju Latvijā rada enerģētikas, transporta, rūpniecības un celtniecības, lauksaimniecības un atkritumu saimniecības nozares. Savukārt CO₂ piesaisti lielākoties nodrošina mežu stādījumi. Saskaņā ar pēdējām SEG emisiju prognozēm, Latvija bez problēmām varēs izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju samazināšanas saistības - aktuālā inventarizācija liecina, ka Latvija ir samazinājusi savas emisijas par vairāk kā 55 %. Toties jāņem vērā, ka SEG izmeši ir cieši saistīti ar ekonomikas attīstību un kopumā emisiju apjoms Latvijā ar 2000. gadu ir sācis pieaugt (kritums ir vērojams 2009. gadā).

1997.-1998. gadā, pamatojoties uz dažādu tautsaimniecības nozaru stratēģiskajiem dokumentiem, tika sagatavots Latvijas Klimata pārmaiņu samazināšanas politikas plāns. Taču, lai tiktu īstenotas ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokola un ES tiesību aktu par klimata pārmaiņām prasības, 2005. gadā MK apstiprinātās Klimata pārmaiņu samazināšanas programmas 2005.-2010. gadam ilgtermiņa mērķis ir sekmēt cilvēku darbības izraisīto globālo klimata pārmaiņu samazināšanu. Programmas saturs veidots atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā, prasībām. Programmā apskatīta valsts politika un pasākumi SEG emisiju samazināšanā un ierobežošanā un CO₂ piesaistes veicināšanā, pasākumi Eiropas Kopienas tiesību aktu un politikas īstenošanā klimata pārmaiņu jomā, Kioto protokola elastīgo mehānismu piemērošana, pasākumi nacionālās sistēmas izveidei, zinātnisko pētījumu veicināšanai, sabiedrības informēšanai un SEG emisiju un CO₂ piesaistes prognozes līdz 2020. gadam, kuras novērtētas pēc scenārija „ar pasākumiem”, kas izriet no pieņemto politikas dokumentu un tiesību aktu īstenošanas, un pēc scenārija „ar papildu pasākumiem”, kas izriet no plānoto politikas dokumentu un tiesību aktu īstenošanas.

2008. gadā tika apstiprināts LR Pirmais energoefektivitātes rīcības plāns 2008.-2010. gadam, kas paredz energoefektivitātes pasākumus dažādos sektoros.

Latvijai katru gadu Konvencijas sekretariātā un Eiropas Komisijā iesniedz pārskatu par SEG emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti un nacionālo inventarizācijas ziņojumu. Līdz šim ir sagatavojusi un iesniegusi 4 nacionālos ziņojumus. Ceturtajā nacionālajā ziņojumā ir apkopota informācija par jaunākajiem politiskajiem līdzekļiem un pasākumiem SEG emisiju samazināšanā Latvijā, sniedzot ieskatu gan par starptautiskajām finansiālajām atbalsta programmām, gan arī par pēdējos trīs gados realizētajiem, uzsāktajiem, kā arī tuvākā nākotnē plānotajiem pasākumiem katrā SEG emisiju radošajā nozarē. Katrai nozarei tika sagatavotas atsevišķas prognozes, lai novērtētu SEG emisiju un piesaistes tendences nākotnē, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un sociālās attīstības līmeni, kā arī īstenotās un apstiprinātās politikas un pasākumus. Ziņojumā ir apkopota informācija par klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, jutīguma novērtējums un pielāgošanās pasākumi un sniegts pārskats par pēdējos gados veiktajiem pētījumiem un novērojumiem klimata pārmaiņu novērtēšanā un novēršanā.

Emisiju samazināšanas saistības un atjaunojamo energoresursu mērķus periodā līdz 2020. gadam ES ietvaros, t.sk., Latvijai, nosaka ES Klimata un enerģētikas normatīvo aktu kopums. Šī normatīvo aktu kopuma ietvaros Latvijai noteiktas šādas saistības:

• atļauts palielināt par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gadu emisijas nozarēs, kas neietilpst ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), piemēram, transports, maza apjoma rūpniecība un enerģētika, lauksaimniecība, (prognozēts līdz 35 % emisiju pieaugums salīdzinājumā ar 2005. gadu),
• kopējais (ES ETS un ES ETS neietilpstošo nozaru) prognozētais emisiju līmenis Latvijā 2020. gadā ir 56 % samazinājums salīdzinājumā ar 1990. gadu;
• atjaunojamo energoresursu daļas palielināšana enerģijas gala patēriņā līdz 40% 2020.gadā (no 32,6 % 2005. gadā);
• 10 % atjaunojamo energoresursu transporta jomā (šobrīd biodegvielu īpatsvars transporta degvielu patēriņā Latvijā ir ap 0,1 %).

Pateicoties līdzekļiem, kas iegūti no Latvijas dalības starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, notiek finanšu līdzekļu novirze publisko ēku energoefektivitātes palielināšanai.

Eiropas Savienības finansēto projektu konkursos tiek vērtēts izmantoto zaļā iepirkuma principu un ieviesto eko-inovāciju skaits. Atsevišķi projektu ietvaros tiek piedāvāts atbalsts īpaši pētniecībai un inovācijām, tai skaitā eko-inovācijām.