Astronauts André Kuipers no Starptautiskās kosmosa
stacijas paziņoja par WWF, Global Footprint Network un Zoological Society of London jaunā
ekoloģiskās pēdas ziņojuma publikāciju, kas izdota gatavojoties pasaules valstu
galotņu sanāksmei šī gada jūnijā Riodežaneiro (Rio+20). Jaunā ziņojuma rezultāti parāda, ka pasaules valstu
ietekmes un globālo ekosistēmu tikai palielinās un, ja mēs gribam nodrošināt
ilgtermiņa labklājību pasaules iedzīvotājiem, valstīm dabas kapitāls ir jāņem
par pamatu, izstrādājot savas attīstības stratēģijas.
Arī Latvijas, neskatoties uz ekonomisko recesiju,
ekoloģiskā pēda, kas parāda mūsu patēriņa slodzes vidē, 2008.gadā ir
palielinājusies salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu. Ja visi pasaules
iedzīvotāji dzīvotu kā vidējais Latvijas iedzīvotājs, šo resursu nodrošināšanai
un radītā piesārņojuma absorbēšanai būtu nepieciešamas divas planētas Zeme.
Taču tas nav iespējams. Mēs to varam mainīt, koncentrējoties nevis uz
ekonomisko izaugsmi, bet cilvēku labklājību, palielinot Latvijas dabas
kapitālu, samazinot savu atkarību no privātā transporta un fosilās enerģijas,
siltinot mājas un veicinot ilgtspējīgu pārtikas apgādi. Aicini valdību šos soļus
iestrādāt jaunveidojamajā Nacionālajā
attīstības plānā. Tas ne tikai mazinās mūsu slodzes vidē, bet arī
nodrošinās mūsu ilgtermiņa labklājību, ekonomisko un sociālo drošību.
Pols Gildings ir rakstnieks, aktīvists un vides ekonomikas speciālists, kurš runā par ekonomiskās izaugsmes ekoloģiskajām un sociālajām robežām. Tas ir reizē biedējoša un, dīvainā kārtā, arī cerību pilns skatījums uz nākotni. Tehnoloģijas nespēs atrisināt visas mūsu problēmas, tāpēc ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas normatīvajās, ekonomiskajās un sociālajās sistēmās.
Šrilankas zinātnieks Mohan Munasinghe ir nācis klajā ar aicinājumu līdzīgi kā Tūkstošgades attīstības mērķi, izstrādāt tūkstošgades patēriņa mērķus. Tas palīdzētu bagātajām valstīm ierobežot neilgtspējīgos patēriņa paradumus, un nabadzīgākajās valstās apkarot nabadzību.
Tūkstošgades attīstības mērķi, kurus ir izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācija, paredz līdz 2015. gadam ierobežot nabadzību, nodrošināt tīru dzeramo ūdeni, cīnīties ar analfabētisma un uzlabot dzimumu līdztiesību.
Taču Tūkstošgades patēriņa mērķi paredz:
Uz pusi samazināt aptaukošanā un liekā svara rādītājus līdz 2020. Gadam. Tas samazinātu mirstību un daudzas slimības, ka arī samazinātu patēriņu un vides slodzi, ko rada pārlieks pārtikas patēriņš.
Samazināt darba stundu skaitu nedēļā no 40 uz 20, jo tas samazinātu ekonomisko aktivitāti un veicinātu veselīgu dzīves veidu.
Palielināt bagātību, paaugstinot nodokļus bagātākajam sabiedrības slānim un atcerētie ideju, ka tiem, kuriem daudz tiek dot, no tiem arī daudz tiek gaidīts.
Dubultot nemotorizēto transportlīdzekļu skaitu, palielinot šo transportlīdzekļu lietošanu, tiek uzlabota veselība, tiek samazināts fosilā kurināmā un citu materiālu izmantošana un līdz ar to ir uzlabota drošība pilsētās.
Garantētu veselības aprūpi ikvienam iedzīvotājam, lielākajai daļai valstu tas būtu viegli sasniedzams.
Šie mērķi ir vienkārši un katrs cilvēks var piedalīties šo mērķu realizēšanā un jebkurš cilvēks, vēl var pildināt šo sarakstu ar vienkāršām ikdienas darbībām, lai kopā uzlabotu planētas stāvokli.
„Ekonomika ir kā braukšana ar velosipēdu, ja neturpināsi braukt, kritīsi. Bet, ja nu mēs brauktu mazliet citādāk? Tas nav par braukšanu atpakaļ, vai kāpšanu nost no velosipēda, bet citā virzienā” Šis salīdzinājums ir par Citādu izaugsmi (Degrowth), jeb citādu laimīgās dzīves modeli. Tā vietā, lai tiektos pēc materiālā piepildījuma, mēs vairāk sāktu dzīvot - tiektos pēc jaunām zināšanām un izpratnes, sevis pilnveidošanas - daudzpusības un dažādu prasmju attīstīšanas, atļautos mazāk strādāt un mazāk pirkt un patērēt. Par to runā videofilmā Life After Growth - Economics for Everyone.
Jā, kāpēc gan ne?
Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 20 aprīlis 2011 21:44
