Davosā, kur notiek pasaules ekonomikas samits, ir publicēts "Vides snieguma rādītājs" (2012 Environmental Performance Index), ko ik pa diviem gadiem gatavo CIESIN un Jēlas universitātes Vides tiesību un politikas centrs (YCELP) sadarbībā ar Pasaules ekonomikas forumu un Kopējās pētniecības centru Isprā, Itālijā. Latvija dabas resursu apsaimniekošanas un vides piesārņojuma samazināšanas ziņā šajā pētījumā 132 pasaules valstu konkurencē ir ierindota otrajā vietā aiz Šveices. Pētījumā izmantoti 22 indikatori 10 vides politikas kategorijās, t.sk. gaisa un ūdens kvalitāte, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un mežu apsaimniekošana. Šoreiz ir sagatavots arī rādītāji, kādu progresu valstis sasniegušas, salīdzinot ar 2000. gadu. Šajā rādītājā Latvija ir ierindota pirmajā vietā, bet pati pēdējā ir palikusi Krievijas Federācija. Latvijai vislabākie rezultāti ir bioloģiskās daudzveidības, meža krājas un gaisa kvalitātes ziņā, bet sliktākie rezultāti ir zivsaimniecībā, iekštelpu gaisa kvalitātē, sanitārajos apstākļos un CO2 emisijās uz kWh.
Šis rādītājs, atšķirībā no ekoloģiskās pēdas, koncentrējas tikai uz vides piesārņojumu, kas rodas attiecīgajā valstī. Tā kā Latvijā lielākā daļa rūpniecības ir likvidēta, mūsu slodzes patiesībā parādās tajās valstīs, kur produkti, ko mēs ikdienā patērējam, tiek ražoti.
Pēdējās izmaiņas: Piektdiena, 27 janvāris 2012 19:16
No visām partijām, kuras piedalījās 11.
Saeimas vēlēšanās, šķiet tikai Pēdējā partija runāja par to, ka mums jāatsakās
no IKP kā progresa indikatora un jāmeklē jauni, labāki veidi kā mērīt attīstību,
kas ņemtu vērē ne tikai naudas varu, bet arī vides un sociālos aspektus.
Diemžēl šī partija 5 % slieksni pārvarēja tikai Ķīnas vēlēšanu iecirknī.
Interesanti, ka tieši Ķīnā, pašlaik notiek
diskusija par „IKP kvalitātes indeksu”, ko
izstrādājis Niu
Wenyuan, ietekmīgs Ķīnas valdības padomnieks un ekonomists. Šīs indekss
mēra ekonomisko ilgtspēju, sociālo vienlīdzību un vides slodzes.
Pasaules nākotnes padome (Workd future council) ir uzsākuši kampaņu, lai politikā iestrādātu ilgtermiņa domāšanu. Viņi piedāvā starptautiskā līmenī, gatavojoties RIO+20 samitam 2012.gadā, pieņemt Nākamo paaudžu ombudsmenu (tiesībsargus), kas, pretstatā īstermiņa politikai, aizstāvētu nākamo paaudžu intereses.
Šāds nākamo paaudžu tiesībsargs var darboties arī nacionālā līmenī, izvērtējot plānošanas un politikas dokumentu ilgtermiņa ietekmes. Piemēram, Ungārijā darbojas Nākamo paaudžu parlamentārais komisārs, kas ir pirmais šāda veida tiesībsargs pasaulē. Līdzīgas iniciatīvas ir arī Kanādā, Jaunzēlandē un Izraēlā. Somijā nesen tika izveidota Nākotnes komiteja.
Pēdējās izmaiņas: Sestdiena, 03 septembris 2011 19:01
17. maijā Roterdamā 40 – 50 cilvēku no apvienības Roundup Monsanto rītausmā pieķēdējās pie lauksaimniecības ķimikāliju, biotehnoloģijas un sēklu ražotāja Monsanto rūpnīcas vārtiem un uz visu dienu apturēja uzņēmuma darbu.
Viņu plakāti vēstīja: "Iedomājieties lauksaimniecību bez indes un ĢMO – pasauli bez Monsanto!" un "Pārtikas un toksiskas lauksaimniecības monopols – pasaule Monsanto skatījumā".
Apvienība vēlas, lai Monsanto pamestu sēklu tirgu, kur tam pieder 23 % procenti, un lai tiktu izbeigta sēklu un dzīvu organismu patentēšana. Monsanto un citas starptautiskās kompānijas lobē Nīderlandes valdību un ES, vēloties panākt likumu izmaiņas, kas lielajām kompānijām ļautu iegūt lielāku kontroli pār sēklu tirgu un pārtikas ražošanu.
Pēdējo piecu gadu laikā Monsanto ir uzpircis trīs lielas nīderlandiešu sēklu firmas, kas darbojās starptautiskā līmenī: De Ruiter Seeds, Western Seeds un Seminis. Bloķētā rūpnīca līdz 2008. gadam piederēja De Ruiter Seeds. Tajā atrodas pētniecības laboratorijas, biroji, siltumnīcas un sēklu noliktava.
Aicinām jūs parakstīt petīciju Eiropas Komisijai, kurā prasīts izsludināt ģenētiski modificētu augu audzēšanas moratoriju Eiropas Savienībā un dibināt jaunu, neatkarīgu pētniecības institūciju, kas izvērtētu ĢMO drošumu, ētiskos jautājumus, kā arī pašreizējos ES noteikumus par ĢMO. Ja iesniegumu parakstīs miljons ES pilsoņu, būs iespējams iesniegt oficiālu pieprasījumu. Savu parakstu varat pievienot http://www.avaaz.org/en/eu_health_and_biodiversity/?vl.
