GlobeScan veiktā aptauja rāda, ka daudzās pasaules valstīs samazinās sabiedrības atbalsts brīvā tirgus ekonomikai kā labākajam risinājumam nākotnes attīstībai. Taču vēl joprojām 54 % no 20 pasaules valstīs aptaujātajiem cilvēkiem brīvā tirgus ekonomiku uzskata par labāko ekonomisko modeli. Pēdējā gada laikā atbalsts brīvajam tirgum ir ļoti strauji samazinājies tieši ASV, un tagad šādu ekonomisko modeli ķīnieši atbalsta vairāk nekā amerikāņi.

Kāds ir jūsu viedoklis?

Atbildiet uz jautājumu aptaujā lapas kreisajā malā!

Mums ir nepieciešama izaugsme, lai nodrošinātu darba vietas. Mums ir jāattīstās vai arī mēs iznīksim. Šādi un līdzīgi izteicieni ir bieži dzirdami ne tikai ASV, bet lielākajā daļā pasaules. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka, jo viņi spēs nodrošināt straujāku pilsētas izaugsmi (IKP pieaugumu), jo vairāk no tā iegūs pilsētas iedzīvotāji. ASV vairumā pilsētu un reģionu tiek aktīvi īstenota pilsētas izaugsmi veicinoša politika, kas vērsta uz investīciju piesaisti, atbalstošu nodokļu politiku un subsīdiju shēmām.

Lai pārliecinātos, cik šādi apgalvojumi ir patiesi un vai izaugsme patiešām veicina pilsētas iedzīvotāju ekonomisko labklājību, Ebens Fodors no Kopienu plānošanas konsultāciju uzņēmuma veica pētījumu, kurā tika analizēti dati par 100 lielākām ASV pilsētām (aptverot 66 % no ASV iedzīvotāju skaita), vērtējot datus par laika periodu no 2000. līdz 2009. gadam. Tika salīdzināti arī dati par 25 pilsētām, kurās ir raksturīga straujāka izaugsme ar 25 pilsētu datiem, kur ir raksturīga lēnāka izaugsme.

Pētījumā tika secināts, ka izaugsme sniedz labumu noteiktām sabiedrības grupām, visvairāk zemes īpašniekiem, pilsētas attīstītājiem un uzņēmējiem. Kamēr šīs grupas gūst labumu no pilsētas izaugsmes, pilsētas kopienas līdzsvars tiek izjaukts. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka:

• apgabalos, kur notiek straujāka izaugsme, palielinās bezdarbs;

• rajonos ar straujāku izaugsmi ir vērojams zemāks ienākumu līmenis, salīdzinot ar reģioniem ar zemāku izaugsmi (izaugsmei palielinoties par 1 %, ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju samazinās vidēji par 2500 $);

• iedzīvotājiem no straujākas izaugsmes apgabaliem Lielās recesijas (Great Reccesion) laikā bija lielāks ienākumu kritums;

• straujāk augošos rajonos ir raksturīgs augstāks nabadzības līmenis.

Ņemot vērā šos datus pētnieki iesaka pārvērtēt pilsētu izaugsmi veicinošo politiku, tā vietā pilsētām nostiprināt vietējo ekonomiku, atjaunot vietējo ražošanu un rūpniecību, investējot vairāk līdzekļus publiskajā infrastruktūrā, kas pilsētas labāk sagatavotu resursu izsīkšanas, klimata pārmaiņu un naftas izsīkšanas problēmu risināšanai.