Nopludināts Eiropas Komisijas ziņojums atklāj, ka atjaunojamā enerģija daudzos gadījumos var būt klimatam kaitīgāka par fosilo.
ES jau ilgu laiku atbalsts atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu kopējā enerģijas bilancē, neskatoties uz Greenpeace un citu organizāciju brīdinājumiem, par to, ka biodegviela, kas iegūta no eļļas palmām, rapša un sojas var būt ļoti kaitīgas videi. ES politika paredz, ka līdz 2020. gadam biodegvielu īpatsvaram kopējā transporta degvielas patēriņā jāpalielinās līdz 10 %. Pašlaik ar likumu noteikts, ko dīzeļdegvielā ir jābūt 5 % biodīzeļa piemaisījumam.
Biodegvielu negatīvā ietekme uz vidi lielā mērā saistās ar netiešā zemes lietojuma maiņu (indirect land use change - ILUC), kad mežu zemes un mitrājus pārveidojot par plantācijām enerģijas kultūru audzēšanai, tādejādi veicinot klimata pārmaiņas.
Degvielas klimata ietekmi mēra CO2 ekvivalentos pret degvielas megadžoulu (g CO2/mj) un lielai daļai biodegvielu, šī ietekme ir ļoti liela (jāņem vērā ka šīs vērtības var būt atšķirīgas dažādās valstīs un pie dažādām izmantotajām tehnoloģijām):
Davosā, kur notiek pasaules ekonomikas samits, ir publicēts "Vides snieguma rādītājs" (2012 Environmental Performance Index), ko ik pa diviem gadiem gatavo CIESIN un Jēlas universitātes Vides tiesību un politikas centrs (YCELP) sadarbībā ar Pasaules ekonomikas forumu un Kopējās pētniecības centru Isprā, Itālijā. Latvija dabas resursu apsaimniekošanas un vides piesārņojuma samazināšanas ziņā šajā pētījumā 132 pasaules valstu konkurencē ir ierindota otrajā vietā aiz Šveices. Pētījumā izmantoti 22 indikatori 10 vides politikas kategorijās, t.sk. gaisa un ūdens kvalitāte, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un mežu apsaimniekošana. Šoreiz ir sagatavots arī rādītāji, kādu progresu valstis sasniegušas, salīdzinot ar 2000. gadu. Šajā rādītājā Latvija ir ierindota pirmajā vietā, bet pati pēdējā ir palikusi Krievijas Federācija. Latvijai vislabākie rezultāti ir bioloģiskās daudzveidības, meža krājas un gaisa kvalitātes ziņā, bet sliktākie rezultāti ir zivsaimniecībā, iekštelpu gaisa kvalitātē, sanitārajos apstākļos un CO2 emisijās uz kWh.
Šis rādītājs, atšķirībā no ekoloģiskās pēdas, koncentrējas tikai uz vides piesārņojumu, kas rodas attiecīgajā valstī. Tā kā Latvijā lielākā daļa rūpniecības ir likvidēta, mūsu slodzes patiesībā parādās tajās valstīs, kur produkti, ko mēs ikdienā patērējam, tiek ražoti.
Eiropas Komisija ir izveidojusi interaktīvu mājas lapu par resursu efektivitāti: http://www.generationawake.eu ar mērķi saistošā veidā sniegt informāciju par patēriņu, resursu efektīvāku izmantošanu, kā samazināt izdevumus dzīvojot videi draudzīgāk u.tml. Lapa pieejama arī latviešu valodā.
Trešdien, 28. decembrī, plkst. 18 "Zaļās brīvības" telpās (Meža iela 4, 4. stāvs; karte šeit) dzīvniektiesību un vegānisma vakars. Marina stāstīs par Nīderlandes aktīvistu darbiem, parunāsimies un varbūt apēdīsim kādu kāpostu vai piparkūku.
