Vairākas sabiedriskās organizācijas ir uzņēmušas filmu "Killing Fields: the battle to feed factory farms". Lai sagādātu lopbarību attīstīto valstu, arī Latvijas, lielajiem cūkkopības un putnkopības uzņēmumiem, Dienvidamerikā vairāk nekā 11 miljonos hektāru zemes audzē soju, liela tās daļa ir ģenētiski modificēta. No teritorijām, kur paredzēts izveidot plantācijas, ar varu padzen vietējos iedzīvotājus, tur izcērt mežus, paātrinot klimata pārmaiņas. Pesticīdi piesārņo dabu un saindē cilvēkus. Tikmēr Eiropā iznīkst mazās zemnieku saimniecības.

Filmu iespējams lejuplādēt šeit, te tā pieejama 12 valodās, totarp arī krieviski. Versija ar latviešu subtitriem ir šeit.

Piektdien, 2. oktobrī, plkst. 11 Vides ministrijā (Peldu iela 25, 409. telpa) notiks Latvijas Zemes draugu u citu organizāciju rīkots seminārs „ĢMO brīvo zonu izveide Latvijā”. Izmaiņas Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā: pašvaldību un sabiedrības loma to īstenošanā. Seminārā laipni aicināti piedalīties visi interesenti. Šeit ir ielūgums, programma un reģistrācijas anketa. Papildu informācija: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu , tālr. 26597077.

Šī gada 18. jūnijā pēc ilgām iesaistīto pušu diskusijām un kompromisa meklējumiem Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Ģenētisko modificēto organismu aprites likumā. Grozījumos ir paredzētas tiesības pašvaldībām pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās. Par ĢMO aizlieguma noteikšanu, ievērojot likumā noteikto procedūru, pašvaldībai jāpieņem saistošie noteikumi. Tādu aizliegumu jānosaka vismaz uz pieciem gadiem. Svarīgi, lai pašvaldības iedzīvotāji tiktu adekvāti informēti par šo ieceri un tiktu uzklausīts viņu viedoklis.

Latvijas Vides ministrija līdz šim ir strikti iebildusi pret atļauju audzēt ĢMO Eiropas Savienībā, it īpaši Latvijā. Šādas nostājas pamatā ir vairāki apsvērumi: pirmkārt, pagaidām nav pietiekami skaidru un nepārprotamu pierādījumu tam, ka ĢM augu lietošana pārtikā ir nekaitīga veselībai. Līdz šim veiktie pētījumi neatspoguļo ietekmi uz vidi, cilvēka organismu un veselību ilgtermiņā. Otrkārt, ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana mazinās bioloģisko kultūraugu audzētāju konkurētspēju. Turklāt zinātniski ir atzīts, ka, audzējot ĢM kultūras, šo augu piejaukums blakusesošajās teritorijās ir tehniski neizbēgams. Ņemot vērā nelielo Latvijas teritoriju un nelielos attālumus starp saimniecībām, tiktu apdraudētas gan saimniecības, kas ĢM kultūraugus neaudzē, gan Latvijas daba kopumā.