Šodien (27. septembris) mēs esam iztērējuši šī gada pieejamo ekoloģisko kapitālu un katru nākamo dienu dzīvosim uz ekoloģiskā parāda rēķina. Jau kopš 1980iem gadiem mēs uz Zemes dzīvojam ekoloģiskā deficītā – mēs patērējam vairāk dabas resursu un radam lielāku piesārņojumu par to, ko planēta gada laikā spēj nodrošināt un absorbēt. Tas nav iespējams ilgtermiņā un var tikt nodrošināts tikai uz nākamo paaudžu rēķina. Bet cieš ne tikai nākamās paaudzes. Ekoloģiskās problēmas arvien aktuālākas kļūst arī pašreiz. Samazinās bioloģiskā daudzveidība, ir izjaukts globālais oglekļa un slāpekļa cikls. Tas viss rada radikālas izmaiņas mūsu planētas funkcionēšanā un var apdraudēt daudzu būtisku pakalpojumu, piemēram, klimata kontrole, apputeksnēšanās u.tml., nodrošināšanu. Šie jautājumi kļūst vēl aktuālāki ņemot vērā pieaugošos iedzīvotāju skaitu un augošās vajadzības pēc pārtikas, mājokļa un mobilitātes.
Global footprint network 27. septembri ir atzinis par globālo dabas kapitāla pārsniegšanas dienu. Neskatoties uz globālo ekonomisko krīzi, kopš 2008. gada mūsu globālā ekoloģiskā pēda visu laiku ir palielinājusies.
Consumed ir jauna Slackjaw filmu studijas izdota filma par mūsdienu
sabiedrības patēriņa radītajām problēmām. Filma runā par to kā individuāli un
kolektīvi mēs esam novesti šajā patērēšanas stāvoklī, kad pat apzinoties, mēs
iegādājamies lietas, kas mums nav vajadzīgas, lai iepriecinātu cilvēkus, kas
mums ir vienaldzīgi. Patēriņš ir kļuvis par mūsdienu ekonomikas asinīm, kas
pumpē enerģiju, lai uzturētu šo sistēmu. Tas ir novedis pie planētas ekosistēmu
robežu pārsniegšanas, kad mūsu vajadzību apmierināšanai mēs tērējam vairāk
resursu nekā planēta spēj nodrošināt. Bet tad nevar noti9kt mūžīgi.
Kas notiek ar patēriņu Latvijā un kā veidot to ilgtspējīgāku?
Šie divi jautājumi bija galvenie biedrības "Zaļā brīvība" īstenotā projekta Ilgtspējīga patēriņa novērtējums Latvijā jautājumi.
Latvijas iedzīvotāju patēriņa paradumi pēdējos gados mainās. Cilvēki mazāk izmanto privāto transportu un pāriet uz sabiedrisko transportu vai iet kājām. Vairāk ir arī velobraucēju. Samazinājies ir arī siltumenerģijas patēriņš un ar to saistītās emisijas. Cilvēki meklē iespējas ietaupīt, siltina mājokļus un pārslēdzas uz lētākiem, atjaunojamiem energoresursiem. Tāpat mainās arī pārtikas patēriņš. To apliecina ne tikai novērojumi, bet arī statistika un socioloģiskie pētījumi. Kopš 2008. gada par 10 % ir samazinājušās mājsaimniecību radītās CO2 emisijas, ir mainījusies iedzīvotāju ēdienkarte un cilvēki pat ir sākuši ēst mazāk, samazinās arī reģistrēto automašīnu skaits, kā arī atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju.
Demogrāfiskie dati liecina, ka ikkatru gadu iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, un tiek prognozēts, ka tas turpinās mazināties. Vienlaikus katru gadu tiek būvētas jaunas ēkas, ievērojami līdzekļi tiek novirzīti jaunu ceļu būvniecībai.
"Zaļā brīvība", sadarbojoties ar zinātniekiem no Latvijas universitātēm, ir sagatavojusi ziņojumu, kas piedāvā rekomendācijas, kā, ņemot vērā demogrāfiskās, ekonomiskās un sociālās tendences, vairot sabiedrības labklājību, mazinot cilvēku ietekmi uz vidi. Ziņojumā izteiktās rekomendācijas ir vērstas uz nepieciešamību pēc plašaptveroša ilgtermiņa redzējuma, plānojot politiku, finanses un ikdienas lēmumus.
Rīcību priekšlikumi ilgtspējīgāka patēriņa attīstībai ir izstrādāti valsts institūcijām, pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem, nevalstiskām organizācijām un iedzīvotājiem 3 patēriņa kategorijās ar lielāko ietekmi uz vidi - pārtika, mājoklis un transports.
Pētījums tika veikts ES 7. ietvara zinātnes projekta „Action Town – Research and Action for SCP” (www.action-town.eu) ietvaros un ir viens no 4 tā apakšprojektiem. "Action Town" projekta mērķis ir stiprināt zinātnisko institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbību, lai sniegtu jaunu pienesumu pētījumos par ilgtspējīgu patēriņu.
Zaļā brīvība šo projektu īstenoja sadarbībā ar biedrību "Ideju Talka", kas palīdzēja novadīt trīs koprades seminārus, kuros kopumā piedalījās vairāk ne 20 nevalstisko organizāciju un zinātnisko institūciju pārstāvju. Ņemot vērā koprades semināru rezultātus, autoru darba grupa ir izstrādājusi ilgtspējīga patēriņa novērtējumu.
Tims Kasers ir viens no vadošajiem ASV psihologiem, kurš strādā ar ilgtspējīga dzīvesveida jautājumiem un šajā konferencē stāstīja par to, kā nevalstiskajām organizācijām būtu jāveido savas stratēģijas, lai mainītu cilvēku uzvedības paradumus.
Cilvēces resursu patēriņš un radītais siltumnīcas efekta gāzu (SEG) apjoms šobrīd par 50 % pārsniedz Zemes spējas šos resursus atjaunot un adsorbēt radīto piesārņojumu. Tā apgalvots Pasaules dabas fonda, Global Footprint Network un Londonas zooloģijas biedrības publicētais astotajā(kops 1992. gada Rio konferences) Living Planet ziņojumā.
Apvienoto nāciju organizācija 2010. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko Bioloģiskās daudzveidības gadu. Šogad pasaules valstu valdībām ir jāizpilda savas saistības apturēt globālo bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Diemžēl mēs šo mērķi neesam spējuši sasniegt. Līdz ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos arvien vairāk būs izjūtamas klimata pārmaiņu sekas un saasināsies ar nabadzību saistītās problēmas un bads pasaules nabadzīgajās valstīs.
Ekoloģiskās pēdas aprēķini ir veikti 153 valstīm (tām, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 1 miljonu iedzīvotāju). Aprēķini rāda, ka pēdējo piecu dekāžu laikā cilvēces ekoloģiskās pēdas nospiedums ir divkāršojies. Pašlaik Zemei ir vajadzīgs gads un seši mēneši, lai atjaunotu cilvēces gada laikā patērētos resursus un absorbētu radīto piesārņojumu. Pirmajā desmitniekā nemainīgi, taču citādā kārtībā kā iepriekšējā pētījumā, ir AAE (10,69 ha/cilv.), Katāra (8,13 ha/cilv.), Dānija (8,26 ha/cilv.), Beļģija (8 ha/cilv.), ASV (7,99 ha/cilv.), Igaunija (7,87 ha/cilv.), Kanāda (7 ha/cilv.), Austrālija (6,83 ha/cilv.), Kuveita (6,33 ha/cilv.) un Īrija (6,3 ha/cilv.).
Latvija šajā pētījumā ir ierindota 16. vietā. starp Maķedoniju un Norvēģiju. Aiz Latvijas ir tādas Eiropas valstis kā Vācija (5,09 ha/cilv.), Austrija (5,31 ha/cilv.), Francija, Itālija, Šveice, kuras iepriekš sarakstā bija atrodamas pirms Latvijas. Latvijas vidējā ekoloģiskā pēda divreiz pārsniedz pasaules vidējo rādītāju (2,7 ha/cilv.). Ja visi pasaules iedzīvotāji dzīvotu kā Latvijā, būtu nepieciešamas trīs planētas, lai nodrošinātu viņu vajadzības (globāli uz vienu pasaules iedzīvotāju ir pieejami 1,8 ha bioloģiski produktīvās teritorijas).
Salīdzinot ar iepriekšējo ekoloģiskās pēdas novērtējumu Latvijas ekoloģiskā pēda divu gadu laikā ir palielinājusies par 62 % un 2007. gadā sasniedza 5,6 ha uz vienu iedzīvotāju gadā. Tas saskan ar strauju mājsaimniecību izdevumu pieaugumu. 2005. gadā mājsaimniecību vidējie izdevumi uz vienu iedzīvotāju bija 128 Ls mēnesī, bet 2007. gadā tika bija jau 200 Ls. Tātad patēriņš šo divu gadu laikā strauji pieauga un 2007. gads bija patēriņa pīķa gads, kam sekoja Ekonomiskā krīze 2008. gadā. Tāpēc iespējams šobrīd ekoloģiskās pēdas rādītājs būtu nedaudz mazāks, taču tas nemaina faktu, ka iedzīvotāju patēriņš pārsniedz zemes nestspējas robežas.
Ceļā uz veselīgu, ilgtspējīgu, godīgu un savstarpēji atbalstošu Kopējo lauksaimniecības un pārtikas politiku
Mēs, apakšā parakstījušies, uzskatām, ka Eiropas Savienībai nepieciešams steidzami atrisināt problēmas, ar kurām saskaras Eiropas pārtika un lauksaimniecība.
Pēc vairāk nekā pusgadsimtu ilgas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas industrializācijas Eiropā ir ievērojami sarucis ilgtspējīgas ģimenes lauku saimniecību skaits un vietējās pārtikas kultūras. Šodien mūsu pārtikas sistēma ir atkarīga no fosilās degvielas, ko pārdod par mākslīgi pazeminātu cenu, tā neņem vērā, ka ūdens un zemes resursi ir ierobežoti, un atbalsta neveselīgu uzturu, kurā patērē pārāk daudz kaloriju, tauku un sāls, un pārāk maz – augļu, dārzeņu un graudaugu. Raugoties nākotnē, redzams, ka arvien lielākās enerģijas izmaksas, ievērojama bioloģiskā daudzveidības samazināšanās, klimata pārmaiņas un sarukušie ūdens un zemes resursi apdraud turpmāko pārtikas ražošanu. Vienlaikus pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits draud ar iespējamu divējādu slogu: plaši izplatītu badu un hroniskām slimībām, kuras izraisa pārlieku lielais patēriņš.
Šīs problēmas mēs varam veiksmīgi risināt tikai ar pilnīgi citādu pieeju pārtikas un lauksaimniecības politikai un praksei. Eiropas Savienībai ir jāatzīst un jāatbalsta ilgtspējīgo ģimenes lauksaimniecību būtiskā loma iedzīvotāju pārtikas apgādē. Visiem cilvēkiem jābūt pieejamai veselīgai, drošai un barojošai pārtikai. Veidiem, kā mēs audzējam, izplatām, sagatavojam un ēdam pārtiku, vajadzētu cildināt Eiropas kultūras daudzveidību, taisnīgi un ilgtspējīgi nodrošinot mums uzturu.
Pašlaik tiek apspriesta ES Kopējā lauksaimniecības politika (KLP), un 2013. gadā to ir paredzēts mainīt. Pēc desmitiem gadu ilgas starptautisko kompāniju un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) dominēšanas pārtikas un lauksaimniecības politikas noteikšanā ir pienācis laiks lauksaimniecības un pārtikas politiku pārņemt Eiropas iedzīvotājiem. Ir pienācis laiks pārtikas suverenitātei. Mēs uzskatām, ka jaunajai Kopējai pārtikas un lauksaimniecības politikai jāgarantē un jāaizsargā savu pilsoņu vieta ES valstīs un kandidātvalstīs un to iespējas un tiesības noteikt savus ražošanas, izplatīšanas un patērēšanas modeļus saskaņā ar turpmāk izklāstītiem principiem.
1. Modisms: sajūta, ka jūs neesat nekas, ja nerīkojaties saskaņā ar jaunāko modi; bieži sastopams vienlaikus ar pieķeršanos grupas identitātei. 2. Aktīvisms: a) identitātes atrašana akcijās, kas nepieciešamas jūsu apkārtnes, vides, sabiedrības, planētas uzlabošanai; b) akciju cilvēku "kustība".
Kas IR aktīvists? Vai ikviens var BŪT aktīvists? Vai ir jārīkojas saskaņā ar kādiem noteikumiem, lai būtu aktīvists? Vai aktīvisti ir savādāki; labāki; brīvāki* nekā citi cilvēki? (* Izsvītrojiet to, kas jums nepatīk!)
Vai aktīvisti patiešām ir tie labie, ieinteresētie, nepatērētāju stila cilvēki, par kādiem viņi (šķiet) sevi uzskata? Vai viņiem nepiemīt "normālu" cilvēku netikumi? Atkarība no narkotikām, modes, demagoģiska domāšana, netaisnīgums un vēl citi? Kas tur ir tik labs? Vai arī tas ir tikai pienākums, ko cilvēki sajūt kā aicinājumu veikt šo darbu (tāpat kā vidusmēra mācītājs)? Nasta, grūta un neapmierinoša dzīve labas lietas dēļ?
Cik man zināms, nekas tamlīdzīgs. Aktīvisti ir vienkārši cilvēki tāpat kā visi citi, viņiem tāpat kā citiem ir netikumi un paradumi, un strādāšana "labas lietas" vārdā nepadara viņus par labākiem cilvēkiem. Daudziem aktīvistiem ir tieksme uzturēties kopā jaukajās aktīvistu vietās, kļūt gana asociāliem pret "ļauno pasauli tur ārā" un attīstīt to, kas ir pazīstams kā "antiattieksme". Savās grupās viņi rada savdabīgu kodeksu, kas jāievēro, lai būtu "īsts" aktīvists. Tajā ietverts apģērbs, ēšana, atpūta un attieksme. Šie kodeksi rada savu modi. Tālāk sniegti daži piemēri.
1. HIPIJI! Plaša grupa. Viņiem ir slieksme klīst apkārt grupās, pasludinot "mieru, mīlestību un laimi" ikvienam, kopā dzert zāļu tēju, smēķēt ne tikai tabaku un ļoti mīlēt The Beatles. Mode: laissez faire attieksme pret problēmām, daudz lietotu apģērbu veikalā pirktu drēbju, bieži spilgtās krāsās un no Indijas, kopā sēdēšana un sapņošana par Ūdensvīra laikmetu, par kuru viņi dzied daudz dziesmu. Ož pēc dīvainām zālēm, nav visai labi mazgāti. Viņiem šķiet, ka pasaule ir slikta vieta, tāpēc lielāko daļu laika stāv tai pāri. Pasīvi. Mīl ikvienu un guļ ar ikvienu. Apolitiski. Veģetārieši.
2. PANKI! Aktīvi un agresīvi. Galvenokārt dzīvo skvotos. Ļoti antinacistiski, antikapitālistiski, antipolitiski, ir pret visu, bet patiesībā nav par kaut ko skaidru un acīmredzamu. Dzer daudz alus un bojā savas ausis ar skaļu, sliktu mūziku, kas parasti sastāv tikai no diviem akordiem. Akcijās viņiem patīk iznīcināt daudz mantu. Valkā galvenokārt blāvi melnas drēbes, daudz asu priekšmetu, dažreiz tetovēti. Drēbes viegli krīt nost. Arī nav visai tīri. Ienīst ikvienu, īpaši nacistus, hipijus un vecākus. Domā, ka ir anarhisti. Smēķē pārāk daudz. Vegāni.
3. STUDENTI AKTĪVISTI! Jauki un draudzīgi. Ļoti akadēmiski, mazliet iedomīgi. Patīk daudzas ilgas sanāksmes. Labi ģērbti. Dod priekšroku cilvēku pārliecināšanai ar pieticīgām, pozitīvām akcijām un garām runām. Klausās R.E.M. un Smashing Pumpkins. Sapņo par karjeru, kurā viņi varētu apvienot daudz naudas un pozitīvu rīcību. Domā, ka tehnoloģija var glābt pasauli. Pārāk aizņemti ar studijām un citām lietām, lai piedalītos daudzās akcijās. Patiesībā pūlī neizceļas. Daudz zina par vides problēmām. Balso liberāli. Uzvedībā nav pārmērību. Viņiem patīk savi vecāki.
4. ZELTA VECIE! Veci, vismaz 35 gadi. Vēl joprojām apgrozās tā sauktajā "alternatīvajā" vidē. Patīk runāt par vecajiem laikiem. Melanholiski. Visu ir redzējuši. Pārāk daudz smēķēja un dzēra vai joprojām to dara. Galvenokārt nodarbojas ar praktisku darbību, piemēram, ēst gatavošanu, mākslu, amatniecību vai dzīvošanu grupā vai kopienā. Klausās Jefferson Airplane, Grateful Dead vai citas tā laika grupas. Reizēm apmeklē akcijas, bet "tā nav īstā lieta". Bieži ir gari mati, bārda (vīriešiem), gari čigānu svārki (sievietēm). Valkā tādas pašas drēbes kā pirms 20 gadiem. Dominē diskusijās, sakot, ka viņi zina vislabāk, jo ir bijuši šeit jau tik ilgi. Ja piedalās vēlēšanās, balso par mazām un radikālām, piemēram, komunistu, partijām.
5. PROFESIONĀĻI! Faktiski aktīvismu pārvērtuši darbā. Viegli alternatīvi. Daudz zināšanu. Strādā pārāk daudz. Lielāko daļu laika dzīvo savos birojos. Nav speciāla ģērbšanās kodeksa, vienkārši "esi normāls un nepārspīlē". Patīk dziesminieku mūzika. Kafomāni. Atbalsta akcijas, bet bieži tās neapmeklē, jo nemaz nav brīva laika. Lielāko daļu sava laika iegulda fondu un biroju organizēšanā. Kritiski, bet lielākoties apolitiski. Reizēm pārdeg.
6. RADIKĀĻI! Pilnīgi ziedojušies akcijām. Jauni, dusmīgi un nepacietīgi. Dzīvo kokos. Aktīvisms ir viņu dzīve. Pret moderno sabiedrību. Klausās aktīvistu mūziku. Uzskata, ka īstā lieta ir aktīvisms. Patīk akcijās tikt arestētiem. Earth First! Valkā vecas drēbes, bieži zaļas vai melnas. Ir katrā akcijā, katrā mītiņā, nicina tos, kuri nav. Kareivju gars. Dziļie ekologi, patīk salt vai samirkt labas lietas dēļ. Naturālisti. Ož. Anarhisti. Daudz dzer vai smēķē, kad gadās izdevība.
"Karls Lagerfelds"
No The Verge (tagad greenpepper), 1997. g. janvāris.
MĪTSMīts par to, ka visi pasaules iedzīvotāji var dzīvot tā kā ASV, ir pilnīgi absurds. Ja jaunattīstības valstis gribētu sasniegt pašreizējo attīstīto valstu patēriņa līmeni, pasaules dabas resursi izsīktu jau pārdesmit gadu laikā. To pierāda zemāk minētie skaitļi:
Pašreiz cilvēki patērē 40% no visas fotosintēzes rezultātā iegūtās enerģijas, bet pie pašreizējiem patēriņa pieauguma tempiem 2050.gadā šis rādītājs sasniegs 80%.
Cilvēki bagātākajās pasaules valstīs patērē 30-40% vairāk kaloriju nekā viņiem būtu nepieciešams.
Cilvēku skaits uz pasaules palielinās. Piektdaļa bagātāko pasaules iedzīvotāju (1,2 miljardi) patērē 64% no ienākumiem, kamēr nabadzīgākā piektdaļa patērē 2%.
Katru dienu izmirst no 50 līdz 400 dzīvnieku un augu sugu.
Apvienoto nāciju organizācija ir aprēķinājusi, ka, lai nodrošinātu visus pasaules iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni, pamatizglītību, pajumti un būtiskāko medicīnisko aprūpi, būtu nepieciešami 13 miljardi latu. Tas ir nedaudz mazāk kā uz pasaules tiek tērēts golfa spēlei.
Palielinās plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem un valstīm.
Trūkst dzeramā ūdens.
Pieaug starptautisko korporāciju ietekme sabiedrībā, kas nenozīmē to atbildības palielināšanos.
Pēdējo 22 gadu laikā zemnieki ir zaudējuši 500 miljardus tonnu lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tuksnešu platības pēdējo gadu laikā ir paplašinājušās par 120 miljoniem hektāru.
Ar papīru un malku, ko ASV katru gadu izsviež atkritumos, pietiktu, lai 200 gadus apsildītu 5 miljonus māju.
Attīstītajās valstīs vidēji uz vienu iedzīvotāju tiek patērēta enerģija, kas ir vienāda ar 2000 kilogramiem ogļu, kamēr jaunattīstības valstīs viens cilvēks gadā patērē vidēji 400 kg ogļu gadā.
Kādu vakaru apsēdieties un saskaitiet, cik daudz dabas resursus esat patērējuši savas dzīves laikā. Cik daudz elektroenerģijas jūs esat nodedzinājis? Cik daudz dabas resursu ir izmantoti, lai jūs varētu dzīvot savā dzīvoklī vai mājā, lai jūs nokļūtu uz darbu utt.? Cik daudz pārtikas preču jūs esat patērējis? Jūs atskārstu, kādu vides slodzi rada tikai viens cilvēks, kurš varbūt ir videi draudzīgāks nekā lielākā daļa šīs planētas iedzīvotāju.
...lai samazinātu atkritumu apjomus un to bīstamību, ir viens no svarīgākajiem mūsdienu sabiedrības uzdevumiem. Viens no lielākajiem sadzīves atkritumu avotiem ir iepakojums. Tā apjomi pēdējo gadu laikā strauji pieaug. Piemēram, pārtiku iesaiņo dažādos celofāna iepakojumos, daudzreiz izmantojamu pudeļu vietā izmanto tetrapakas. Lai samazinātu iepakojuma negatīvo ietekmi uz vidi, svarīgi lietot materiālus, ko ir iespējams pārstrādāt (kartona vai papīra iepakojumu, plastikāta vai stikla pudeles, burkas u. tml.). Atkritumu daudzums ir jāsamazina tik tālu, lai to ražošana un apsaimniekošana jūtami neietekmētu dabas resursus un vide netiktu jūtami ietekmēta.
