Astronauts André Kuipers no Starptautiskās kosmosa
stacijas paziņoja par WWF, Global Footprint Network un Zoological Society of London jaunā
ekoloģiskās pēdas ziņojuma publikāciju, kas izdota gatavojoties pasaules valstu
galotņu sanāksmei šī gada jūnijā Riodežaneiro (Rio+20). Jaunā ziņojuma rezultāti parāda, ka pasaules valstu
ietekmes un globālo ekosistēmu tikai palielinās un, ja mēs gribam nodrošināt
ilgtermiņa labklājību pasaules iedzīvotājiem, valstīm dabas kapitāls ir jāņem
par pamatu, izstrādājot savas attīstības stratēģijas.
Arī Latvijas, neskatoties uz ekonomisko recesiju,
ekoloģiskā pēda, kas parāda mūsu patēriņa slodzes vidē, 2008.gadā ir
palielinājusies salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu. Ja visi pasaules
iedzīvotāji dzīvotu kā vidējais Latvijas iedzīvotājs, šo resursu nodrošināšanai
un radītā piesārņojuma absorbēšanai būtu nepieciešamas divas planētas Zeme.
Taču tas nav iespējams. Mēs to varam mainīt, koncentrējoties nevis uz
ekonomisko izaugsmi, bet cilvēku labklājību, palielinot Latvijas dabas
kapitālu, samazinot savu atkarību no privātā transporta un fosilās enerģijas,
siltinot mājas un veicinot ilgtspējīgu pārtikas apgādi. Aicini valdību šos soļus
iestrādāt jaunveidojamajā Nacionālajā
attīstības plānā. Tas ne tikai mazinās mūsu slodzes vidē, bet arī
nodrošinās mūsu ilgtermiņa labklājību, ekonomisko un sociālo drošību.
Pols Gildings ir rakstnieks, aktīvists un vides ekonomikas speciālists, kurš runā par ekonomiskās izaugsmes ekoloģiskajām un sociālajām robežām. Tas ir reizē biedējoša un, dīvainā kārtā, arī cerību pilns skatījums uz nākotni. Tehnoloģijas nespēs atrisināt visas mūsu problēmas, tāpēc ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas normatīvajās, ekonomiskajās un sociālajās sistēmās.
Nupat sabiedrība varēja uzzināt, cik tad varētu maksāt slepus gatavotā, jaunākā valsts akciju sabiedrības Latvenergo un LR Ekonomikas ministrijas kopējā enerģijas dižobjekta elektrība.
Tiesa, ziņu publicēja ārzemēs, bet tas varētu būt interesanti daudziem arī Latvijā, jo objektu jau par 20 % iecerējis turēt īpašumā mūsu valsts akciju sabiedrība - īpašu statusu sabiedrībā ieguvušais Latvenergo.
Tātad, šī miljardu vērtā kaimiņvalstī izvietotā objekta saražotā elektrība maksātu 5185 EUR/kWe, jeb Ls 3644 par kWe. Tas ir ievērojami dārgāk un bīstamāk nekā būtu investēt enerģijas taupīšanā un vietējās atjaunojamās enerģijas izmantošanā. Piemēram, Eiropas vēja enerģijas asociācija jaunas vēja stacijas izmaksas no pieredzes vērtē kā zemākas par EUR 1000 (Ls 700) par kWe:
Tādi skaitļi sanāk, lasot ziņu aģentūru Reuters ziņu, kas 9. maijā informē, ka Lietuvas valdība ir apstiprinājusi jaunā kodolobjekta izmaksas - līdz EUR 7 miljardi: http://uk.reuters.com/article/2012/05/09/lithuania-russia-energy-idUKL5E8G9AI620120509
Tiek plānots līdz 2022. gadam izbūvēt vienu t.s. "ABWR" reaktoru, ar jaudu 1350 MW. Būvētājs jau ir nosaukts - japāņu uzņēmums Hitachi.
Acīm redzot mājās vairs būvēt nevar (Japāna nupat slēdza visus 54 kodolreaktorus) un nu uzņēmumam, laikam, jāmeklē jaunas iespējas. Diemžēl iespējas atradās pie mums. Interesanti, ka klusiņām sagatavots liels projekts kura izmaksas reizes 5 pārsniedz konkurējoša un atjaunojama enerģijas veida izmaksas (VES selgā). Energoefektivitāte un piemēram elektroenerģijas zudumu samazināšana, ticami, ka būtu vēl efektīvāka.
Polija jau ir atteikusies no dalības šajā projektā.
Latvijas valdība pagaidām diemžēl virza šo projektu "pa kluso", jēgpilni neiesaistot sabiedrību diskusijā par alternatīvām (energoefektivitāte, biomasas koģenerācijas un VES selgā). Cerēsim, ka sabiedrības spiediena rezultātā Latvija 1) paliks no AES kodolatkritumiem un kodoldegvielas brīvu zemi un 2) aizliegs valsts akciju sabiedrībai piedalīties šajā projektā.
Šis ir nosaukums jaunai grāmatai, kas stāstīta par okupācijas kustību ASV pagājušajā ziemā. Tās autors Kriss Faraons (Chris Faraone) ir viens no pirmajiem žurnālistiem, kas pievērsās okupācijas kustībai, un pats trīs mēnešus pavadīja Volstrītas okupācijas nometnē. Šajā grāmatā ir aprakstīti šī perioda spilgtākie notikumi, bet pati grāmata ir saņēmusi daudz pozitīvu novērtējumu
Ja nevēlaties lasīt, iesaku noskatīties šo 7 minūšu videi dziesmu par demokrātiju un okupācijas kustību ar Noamu Čomski remiksētu ziņu pārraidē. Roberts Fosters šo tēmu pasniedz caur joku.
Svētdien, 2012. gada 6. maijā Japānā tika slēgts pēdējais
no 54 valstī esošajiem kodolreaktoriem. Vairākums japāņu cer, ka viņu valsts
beidzot ir kļuvusi kodolbrīva.
Japānā pērn martā notika zemestrīce, tā izraisīja cunami,
kura dēļ avarēja Fukušimas atomelektrostacija (AES). Šī bija otra postošākā
kodolavārija pasaulē.
Notika milzīga radiācijas noplūde. Arī pašlaik radiācijas
līmenis ir tik augsts, ka ap staciju vairāku desmitu kilometru attālumā ir
izveidota cilvēkiem slēgta zona.
Atgādināsim, ka Latvijas valdība un Latvijas valsts
akciju sabiedrība, kuras bijušie vadītāji aizturēti saistībā ar cita objektu
apstākļu prettiesiskuma fakta izmeklēšanu, turpina izvērtēt mūsu valsts
iesaistīšanos šāda projektā sadarbībā tieši ar Japānas uzņēmumu.
Sabiedrība diemžēl netiek informēta ne par projekta
ekonomisko pusi, ne, piemēram, izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanu, drošību
dzeramajam ūdenim, kā arī izmaksām un paredzēto dzīves laiku kodolatkritumu
ūdensdrošai glabāšanai.
Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas vairākus miljardus
latus lielas.
Ir pilnīgi skaidrs, ka projekts un tā virzība ir
skandaloza!
Objekts, ja tādu celtu, atrastos Daugavas sateces
baseinā.
Kā zināms Rīgas dzeramais ūdens tiek iegūts no Daugavas.