Aptauja

Dzīvniekus es...
 

Jaunākais Twitterī

ZB: Ja mēs turpinam apgūt jaunus naftas laukus, klimata izmaiņas samazināt neizdosies. Tāpēc parādās arvien vairāk... http://t.co/8x8dOPKR5l
ZB: Šī gada “Zirgābols” balvas piešķiteras ... http://t.co/dHk9pmFq1c http://t.co/X8j6m6rEFY
ZB: Laba ziņa zivīm - http://t.co/DW9LE3mcue, bet EP tas vēl... http://t.co/yOAMxS3Urr



Reklāmkarogs
Zaļā brīvība
Zirgābols 2013 PDF Drukāt E-pasts
Autors Jānis Brizga   
Pirmdiena, 20 maijs 2013 18:08
AddThis Social Bookmark Button

Vides aizsardzībā ieinteresētu domubiedru grupa – Zirgābola balvas padome – šogad jau ceturto reizi pasniegs “Zirgābolus” - provokatīvu balvu, ko piešķir vides ķēzītājiem.

Balva tika dibināta 2009.gadā kā līdzsvarojošs papildinājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ikgadējai balvai „Ābols” par vides uzlabošanu un aizsardzību. “Zirgābolu” mērķis ir pievērst uzmanību vides aizsardzības praksei un problēmām Latvijā, videi nedraudzīgiem projektiem, amatpersonu darbībai/bezdarbībai vides aizsardzības jomā, ignorējot nevalstisko organizāciju un sabiedrības viedokli, t.i., vides ķēzīšanai un ķēzītājiem.

Zirgābola balvas padome izprot, ka nepārstāv visas sabiedrības viedokli, jo atsevišķas sabiedrības grupas vai personas atbalsta ķēzīšanos un ķēzītājus, taču laikā, kad Latvijas daba rāda visu zaļās krāsas toņu skaistumu, Padome vēlas atgādināt, ka Latvijas „zaļums” nebūt nav tikai putnu vērošanas iespēja tūristiem, atsevišķas izkoptas dabas takas vai eiroremonta viesu mājas ezeru un upju krastos, bet gan ilgtermiņa, profesionālā un godprātīgā valsts politikā un tās īstenošanā.

2012.gada nominantus “Zirgāboliem” nevalstiskās organziācijas izvirzīja šādās nominācijās: “Ķēzienbudžets”, “Ķēzienakts”, „Ķēzienmahinācija”, „Ķēzienprojekts”, „Zaļo pīlīšu pūšanas ķēziens”, „Ķēziens sirdī”, „Ķēzītājs” un „Lielais Zirgābols”.

Balvu tās ieguvēji var saņemt, piesakoties pa e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

 

Lasīt tālāk...
 
Globālā nevienlīdzība 4 minūtēs PDF Drukāt E-pasts
Autors Jānis Brizga   
Trešdiena, 17 aprīlis 2013 17:23
AddThis Social Bookmark Button

 
Lauki PDF Drukāt E-pasts
Autors Ieva   
Piektdiena, 08 februāris 2013 12:00
AddThis Social Bookmark Button

2014. gadā RIXC kuratori Raitis Šmits un Rasa Šmite sadarbībā ar austriešu vieskuratoru un mediju teorētiķi Armīnu Medošu programmas "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" ietvaros kūrēs starptautisku mediju mākslas izstādes projektu “LAUKI”, kas no 2014. gada 15. maija līdz 17. augustam notiks LNMM izstāžu zālē "Arsenāls".

Tiek izsludināta pirmā pieteikšanās
!

Izstādes tematiskās ievirzes, kuras droši ir iespējams paplašināt:

* lauki to lauksaimnieciskajā (agrikulturālajā) nozīmē (kā dārzeņu un sēklu audzēšana, apūdeņošana, augu ekoloģijas un komunikācijas) – ekoaktīvisms, agro-sociāli-politiskie projekti;
* lauki kā metafora, semiotiskās lauku un meta-lauku teorijas; darbi, kas dekodē un pārkodē attēlu sociāli kulturālo nozīmi;
* elektromagnētiskie lauki – epistemoloģiskie eksperimenti ar tiem (kvantu lauku teorija); relāciju lauku nozīme (Burnhams, 1968.g.); kvantu teorijas epistemoloģiskās ietekmes mākslā;
* lauki kā psiholoģiskās attiecības, psiholoģiskās un psihoanalītiskās lauku teorijas;
* uztveres lauku teorijas;
* sociālo lauku teorijas, masu un emocionālās 'sērgas' teorijas; relāciju lauku teorijas, kultūras kā attiecību lauka nozīme.
 
Ja vien jums ir kāds mākslinieciski pētniecisks projekts/darbs, kas jums šķiet atbilstošs vai paplašina kādu no izstādes tematiskajām līnijām, tad droši līdz šī gada 31. maijam atsūtiet nelielu aprakstu uz:
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 
Pilsētvide fotogrāfijās PDF Drukāt E-pasts
Autors Ieva   
Trešdiena, 06 februāris 2013 09:40
AddThis Social Bookmark Button

Šovakar, 6. februārī, Latvijas Fotogrāfijas muzejā (Rīga, Mārstaļu iela 8) zviedru fotogrāfs Matss Eriksons (Mats Eriksson) iepazīstinās ar savu līdzšinējo darbību un pētniecisko interešu loku – fotogrāfiju, arhitektūru, dzīves telpas un sociālo apstākļu studijām. Lekcija tiek organizēta sadarbībā ar ISSP. Sākums plkst. 18. Ieejas maksa 2 Ls.

Matsa Eriksona izstādē “Šērholmena, Zviedrija”, kas apskatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 7. februāra līdz 3. martam, izstādīti darbi no mākslinieka projekta, kas saistīts ar viņa doktora darbu Lundas Universitātes tēlotājmākslas fakultātē. Izstādē “Šērholmena, Zviedrija” attēlots Eriksona pētniecisko darbu interešu loks – arhitektūra, dzīves telpa un sociālie apstākļi. Galvenie jautājumi, kas vijas cauri gan viņa pētījumam, gan vizuālajiem darbiem, ir: kas tiek aicināts un kas drīkst ienākt publiskajā telpā (to skatot „pilsētas” kontekstā), bet kas tiek uzskatīts par nepiederošu? Kas veido šo identitāti? Eriksons ar piecu fotogrāfiju un video esejas palīdzību uz šiem jautājumiem cenšas sniegt gan teorētisku, gan praktisku atbildi. „Pilsēta” šajā gadījumā kalpo kā metafora, taču tiek norādīta arī specifiska vieta – Stokholma. Stokholma tiek pakļauta tādām pārmaiņām kā mājokļu reformas, īres maksas paaugstināšana, komerciālisma izplatība utt., kas norobežo atsevišķas sociālās grupas no pilsētas. Ironiskā kārtā šo izstumto grupu eksistence kļūst no tās atkarīga.

Izstādē “Šērholmena, Zviedrija” skatītājs tiek iepazīstināts ar treileru parku „Birojs” („The Office”), kuru Stokholmas priekšpilsētā ir radījusi bezpajumtnieku grupa. Kopiena netraucēti funkcionēja trīs gadus līdz brīdim, kad 2011. gada martā parks tika likvidēts un tā iedzīvotāji – izklīdināti. Eriksons šeit saskatīja alternatīvu sabiedrību, kas būvēta kā pretestība neredzamajām „pilsētas” telpas robežām.

Atšķirībā no politisku kustību organizētības, treileru parks bija spontānas kolektīvās rīcības rezultāts. Eriksons rekonstruē un  apzīmē  šo apmetni kā vairs nepastāvošu, politisku pretestību. Fotogrāfijās nav redzami cilvēki, tikai dzīvojamās zonas, kuras bezpajumtnieki bija radījuši. Video esejā, kas ietverta izstādē, skatītājs var iepazīties ar kāda nometnes iemītnieka – Kristiana (vārds mainīts) – dzīvesstāstu, tā arī neieraugot pašu runātāju. Balss pārklāj nekustīgos attēlus, kas seko viens otram kā slaidi. Cilvēku trūkums rada suģestējošu atmosfēru un liek domāt ne vien par mūsu dalību telpas, kuru uzskatām par leģitīmu, radīšanā, bet arī to telpu veidošanā, kuras klasificējam kā neiederīgas. Filma un fotogrāfijas izstādē veido savstarpēju dialogu.

Vienlaikus muzejā apskatāma Tobiasa Hofsesa izstāde „Mīlu Slusenu”. Slusenas teritorija ir sabiedriskā transporta centrs Stokholmā, Zviedrijā, kas apvieno metro staciju, dzelzceļa mezglu, autobusu terminālu un gājēju ceļus. Pastāv diskusijas par to, vai Slussena ir unikāls, vēsturisks satiksmes inženierijas piemērs, kuru vajadzētu saglabāt, vai arī sabiedriskā transporta rajons, kas savu laiku jau nokalpojis un kam izmisīgi nepieciešama pārbūve. 2009. gada pavasarī Stokholmas pilsēta nolēma Slusenu nojaukt un aizstāt to ar jauna dizaina būvi. Šīs nerimstošās debates un vieta pati par sevi fascinēja Tobiasu Hofsesu, un viņš sāka piedalīties diskusijā ar savu fotogrāfiju palīdzību, cenšoties pasargāt un dokumentēt rajonu tādu, kāds tas ir šobrīd.

„Pārmaiņas ir neizbēgamas. Pārmaiņas ir daļa no vēstures, ar jebkurām radikālām vietas izmaiņām tiek zaudēta daļa no tās dzīves un identitātes,” norādīja Hofsess, raksturojot savu pieredzi, „Esmu uzsūcis sevī pilsētas vēsturi un politiku, bet vairāk par visu mani sajūsmina pati vieta – tās formas, gaismas, krāsas, smaržas, skaņas un ritms. Slusenā es jūtu šo kustību.”

Tobiasa Hofsesa sajūsma ir attēlota viņa fotogrāfijās. Viņš Slusanu dēvē par vietu, kur viss saplūst un savienojas. „Cilvēki plūst cauri tuneļiem kā ūdens. Stumjoties augšā un lejā, nokļūstot nākamajā līmenī. Es ļāvu sev klīst apkārt un atklāju negaidītu tukšumu. Tas man ļāva saskatīt īpašu pasauli. Konstrukcijas visā to krāšņumā, krāsās un formās. Tās ir piepildītas ar balsīm un kustībām, kuras var sadzirdēt pat tad, kad apkārt neviena nav un valda klusums. Daži Slusenu mīl, daži nīst, bet ikvienam ir kāds stāsts par šo vietu. Un šis ir mans stāsts.” piebilsts autors.


 
Meklējot brīvību PDF Drukāt E-pasts
Autors Ieva   
Trešdiena, 09 janvāris 2013 16:39
AddThis Social Bookmark Button

Piektdien, 11. janvārī, plkst. 18 LU Bioloģijas fakultātes 2. auditorijā (Kronvalda bulvāris 4) notiks pasākums “Meklējot brīvību: sociālo kustību loma dzīvniektiesību tapšanā”. Vairāku ārzemju nevalstisko organizāciju pārstāvji (Dobrusia Karbowiak (“Otwarte Klatki”, Polija), Martin Kõrvits (“Loomade Nimel”, Igaunija), Ville Piirainen (“Oikeutta Eläimille”, Somija), Anita Jürson un Regly Johanson (“Loomade Nimel”, Igaunija)) lasīs lekcijas par dzīvnieku tiesību idejas attīstības vēsturisko kontekstu un mūsdienu aktualitāti.

Visas lekcijas būs angļu valodā. Ieeja brīva.

 
«SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas»

JPAGE_CURRENT_OF_TOTAL